Pica ir pasaules iecienītākā ātrā uzkoda. To ēd visur – mājās, restorānos un tirdziņos. Visi ēd picas, jo tās ir iespējams pagatavot dažādām gaumēm.
“Kurš saka, ka par naudu nevar nopirkt laimi, nekad to nav tērējis picā.” /Andrew W.K./
Rakstā Tu vari izlasīt kā radusies pica, ko mēs mūsdienās ēdam; par pirmajām picērijām pasaulē un dārgākajām picām pasaulē. Un, protams, par picērijām Latvijā.
Picas vēsture
18. gadsimta beigās Neapolē radās tāda pica, kādu mēs to tagad zinām.
Tajos laikos, vienmēr steidzoties darba darīšanās, vajadzēja lētu un viegli ēdamu pārtiku. Un pica bija ideāla maltīte tam. To pārdeva ielu tirgotāji, lai apmierinātu klienta budžetu vai apetīti. Pica gan vairāk līdzinājās plātsmaizēm. Tā bija lēta, ar viegli atrodamām sastāvdaļām un lielisku garšu. Pica pārsvarā tika taisīta ar ķiplokiem, speķi un sāli. Bet citi uz tās lika caciocavallo (sieru, kas pagatavots no zirga piena) un baziliku. Dažiem pat virsū bija arī tomāti. Ēdiens bija itkā nepopulārs, bet to padarīja par zināmu visiem tās zemā cena. Pica ir pasaules iecienītākā ātrā uzkoda.
Ilgu laiku pārtikas rakstītāji nicināja picas. Saistīja ar nabadzību.
Kad 19. gadsimta beigās parādījās pirmās pavārgrāmatas, picas tajā neietilpa un ignorēja tās esamību.
Tas viss mainījās pēc Itālijas apvienošanās. Viesojoties Neapolē 1889. gadā, karalim Umberto I un karalienei Margheritai apnika sarežģītie franču ēdieni, kas viņiem tika pasniegti brokastīs, pusdienās un vakariņās. Lūdza, lai pagatavotu dažus vietējos ēdienus. Pagatavoja trīs veidu picas: pirmo ar speķi, sieru un baziliku; otru ar cecenielli; un trešo ar tomātiem, mocarellu un baziliku. Karaliene bija sajūsmā. Viņas mīļākā – pēdējā no trijām – viņai par godu tika nosaukta arī šī pica – Margherita.
Šis notikums veicināja svarīgu pārmaiņu. Pica kļuva par patiesi nacionālu ēdienu. Tika ieviests priekšstats, ka pica ir īsts itāļu ēdiens – līdzīgs makaroniem un polentai.
Neskatoties uz to, picas pārvietošanās no Neapoles bija lēna. Sākotnējo stimulu nodrošināja migrācija. Sākot ar pagājušā gadsimta 30. gadiem, arvien vairāk neapoliešu darba meklējumos devās uz ziemeļiem, līdzi ņemot savu virtuvi.
Bet tieši tūrisms – kas veicināja ceļojuma izmaksu samazināšanās pēckara periodā – patiešām nostiprināja picas kā patiesi itāļu ēdienu. Kad tūristi arvien vairāk interesējās par itāļu ēdienu, restorāni visā pussalā sāka piedāvāt vairāk reģionālos ēdienus – tostarp picu. Sākumā kvalitāte bija mainīga – ne katrā restorānā bija picas krāsns. Neskatoties uz to, pica ātri izplatījās visā Itālijā.
Bet tieši Amerikā pica atrada savas otrās mājas. 19. gadsimta beigās. Itāļu emigranti jau bija sasnieguši austrumu krastu; un 1905. gadā Ņujorkā tika atvērta pirmā picērija – Lombardi’s.
Pirmā picērija pasaulē
Picērija Port’Alba ir picērija Neapolē, Itālijā, un tiek uzskatīts, ka tā ir pasaulē pirmā picērija.
Picērija Port’Alba tika atvērta 1830. gadā pilsētas centrā, Via Port’Alba 18.
Restorāns izmantoja ielu pārdevējus, kuri gatavoja picu malkas krāsnīs un nogādāja to uz ielām, uzturot to siltu mazās skārda krāsnīs, kuras līdzsvaroja uz galvas. Drīz šī vieta kļuva par ievērojamu vīriešu tikšanās vietu uz ielas.
Lielākā daļa klientu bija mākslinieki, studenti vai citi cilvēki ar ļoti maziem ienākumiem, tāpēc pagatavotās picas parasti bija vienkāršas, ar piedevām, piemēram, eļļu un ķiplokiem.
Tika izstrādāta maksājumu sistēma, ko sauc par pizza a otto, kas klientiem ļāva maksāt līdz astoņām dienām pēc ēšanas. Rezultātā bija vietējais joks, ka maltīte no Port’Alba varētu būt kāda pēdējā bezmaksas maltīte, ja tu nomirsti pirms samaksas. Turklāt klienti radīja dzeju, lai godinātu picas. Antica picērija Port’Alba darbojas arī šodien, atrodoties starp vairākām grāmatnīcām. Pica ir pasaules iecienītākā ātrā uzkoda.
Pirmā picērija Amerikā
Kopš 1905. gada Gennaro Lombardi gatavoja picu Amerikas Savienotajās Valstīs, izmantojot savu maiznieku amatu, ko viņš iemācījās Neapolē.
Lombardi tiek piedēvēta Ņujorkas stila picas izstrāde un Lombardi pirmās picērijas izveidošana ASV.
Picērija atrodas Manhetenas Mazajā Itālijā, piedāvājot savu skaisto, ar dūmiem garozā veidotu akmeņogļu krāsnī ceptu picu, kurai pievienota purista tomātu mērce, svaiga pilnpiena mocarella un baziliks. Garša, ko ir iecienījuši gan vietēji, gan tūristi.
Dārgakās picas pasaulē
Maze Pizza
To varbaudī Maze restorānā, Londonā.
Cena: sākot aptuveni no 78 līdz 108 EUR.
Pica no paša šefpavāra Gordona Ramzija restorāna. Pica ir papildināta ar ļoti retu no Itālijas pasūtītām balto trifeļu skaidām, pancetta, itāļu sīpolu biezeni, balto trifeļu pastu, fontina sieru, mocarellu, sēnēm un svaigiem garšaugiem.
C6
To var baudīt Stevestona Picas kompānijā, Ričmondā, BC.
Cena: 378,23 EUR
Šī pārtikas ķēde no Britu Kolumbijas zina, kā padarīt picu īpašu. C6 picai ir pievienots kūpināts lasis, tīģergarneles, omāru termidors un melnā Aļaskas menca ar krievu Osetra ikriem.
SeeNay Pizza
To var baudīt Stevestona Picas kompānijā, Ričmondā, BC.
Cena: 714,43 EUR
Pica tiek papildināts ar omāru ratatouille, krievu Osetra ikriem, tīģergarnelēm, itāļu baltām trifelēm un kūpinātu Čīles galvu.
The One Percenter Pizza jeb Viena procenta pica
To var baudīt Nino’s Bellisimā, Ņujorkā.
Cena: 840,50 EUR
Plānais garozas pica ir papildināts ar sešu dažādu veidu kaviāru, ieskaitot Beluga un Black Russian Royal Sevruga, crème fraîche un sagrieztiem Meinas omāriem.
‘Not-So-Poor Man’s’ Pizza jeb ‘Ne tik nabadzīgā cilvēka’ pica
To var baudīt Margo Mistras līcī, Maltā
Cena: 2017,21 EUR
Ja nosaukums to nedos, cena noteikti to darīs. Šī pica tiek pārdota par 2400 USD. Ar šo pasauli tas tika iepazīstināts 2010. gadā un ātri pievienojās Ginesa pasaules rekordu grāmatai. Baltās picas virsū ir 24 karātu zelta lapa, protams, svaiga organiskā ūdens bifeļu mocarella un itāļu baltās trifeles, kas 8 stundu laikā pēc ražas novākšanas katru dienu ir lidotas no Piemontas Albas. Tas tiek pasniegts ar ierobežotu tirāžu Farsons lager pudeli (1 no 200). Tā kā trifeles tiek lidotas, jums jāpaziņo restorānam nedēļu iepriekš, ja plānojat pasūtīt šo garšīgo, dārgo pīrāgu. Tiek teikts, ka lielākā daļa ieņēmumu tiek ziedoti labdarībai.
24K Pizza
To var baudīt Rūpniecības virtuvē, Ņujorkā
Cena: 1681,01 EUR
Picu restorāns, kas atrodas Finanšu rajonā, zina, kā izveidot neticami dārgu picu, kas liks pasaulei runāt. Daudzi, jo daudzi uzskata par dārgāko picu ASV. Pica sastān no plānas mīklas; foie gras un trifelēm no Francijas, baltā Stilton siera no Anglijas, Ossetra kaviāra no Kaspijas jūras un pārslota 24 karāta zelta lapām no Ekvadoras.
Pizza Royale 007
To var baudīt Oro, Glāzglovā
Cena: 3530,12 EUR
Džeimsa Bonda vārdā nosauktajai picai jāatbilst ekstravagances, greznības un briesmu reputācijai. 12 collu pica ar saules sārtuma tomātu mērces bāzi, kurai virsū ir Skotijas kūpināts lasis, kaviārs, kas iemērkts Dom Perignon; brieža gaļas medaljoni, konjakā marinēts omārs, vintage balzamiko etiķis un izcilākais prosciutto. Un, protams, papildināts ar 24 karātu zelta pārslām.
Pizza for Lovers jeb Pizza mīļotājiem
To var baudīt Favitta’s Family Pizzeria, Henrietta, NY
Cena: 6875,33 EUR
Šis ģimenes restorāns noteikti zina, kā pagatavot dārgu picu. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tā ir parasta pica, un tās sastāvdaļas nepārsteidz. Tomēr tai ir slepena sastāvdaļa, kas sirds formas picu padara tik dārgu – dimanti. Pica ir divās variācijās, viena ir papildināta ar dimanta pulveri, bet otra – ar faktisko dimanta gredzenu un Dom Perignon šampaniti.
Pasaules dārgākā pica Luija XIII pica
To var baudīt Renato Viola, Salerno
Cena: 10086,06 EUR
Šīs picas pagatavošana prasa vairāk nekā 72 stundas. Pasūtot šo picu, picas šefpavāri, atbrauc uz tavam mājām un to pagatavo, servējot uz īpašiem šķīvjiem.
Pica ir ar trim retiem kaviāra veidiem – Oscietra Royal Prestige, Kaspia Oscietra Royal Classic no Irānas krastiem un Kaspia Beluga – Norvēģijas omāru un 7 veidu sieru.
Picu pasniedz ar izvēlētiem dzērieniem, ieskaitot šampānieti Krug Clos du Mesnil 1995, kas papildina omāru un ikrus, kam seko brendijs Carta Real Sanches Romate Finos un Luija XIII konjaks.
Picērijas Latvijā
Pirmā picērija Latvijā
Līdz ar dzelzs aizkara krišanu Latvijā pica kā ēdiens ienāk 80 to gadu beigās. Viena no pirmajām picērijām Latvijā tiek atklāta Ādažos 1988. gadā. Restorāns bija populārs un vienmēr pārpildīts. Lai rezervētu galdiņu jāizmanto paziņu kontakti. Latviešu un dienvidslāvu arhitektu kopīgi veidotājā ēkā galdiņi atrodas daļēji izolētās “kabatās” jeb istabās. Grezni aizkari, mīksti krēsli, sveču gaisma veido intīmu gaisotni. Ģimenes dodas uz picēriju svētkos, piemēram Zinību dienā – 1. septembrī. Picu pildījumi ir ļoti garšīgi un neatstāj vienaldzīgus pat vislielākos skeptiķus.
Otrā picērija Latvijā Jānītis jeb Little Johnny`s
Otrā picērija 1991. gadā tika atvērta kafejnīcas “Jānītis” telpās Rīgā, Elizabetes un Ernesta Birznieka-Upīša ielu stūrī. Little Johnny piedāvāja amerikāņu stila picas. 90.gados pie picērijas vienmēr stāvēja rinda.
Pirmā picērija, kas sāk picu piegādi
1994.gadā darbu sāka pirmā Pica Lulū, ko atvēra no Kanādas atbraukušais latvietis Elmārs Tannis. Lulū raksturīgas eksotiskas picu receptes un neierastas mērces. Šī picērija pirmā Latvijā piedāvāja Havaju picu un pirmā sāka picu piegādi.
Visi zina, ka uz picām nekad nevar būt par daudz siers. Gareniskas, kvadrāta, trijstūra, mazas, lielas picas. Uz picas liec ko vēlies un garša būs ideāla. Kāda ir
Picas receptes meklē ŠEIT.
